about
Mūzika - Agita Alde, Uldis Ēlerts
Teksts - Zinaīda Lazda
lyrics
Vakara krēslā dziļā
Kaimiņu spīgana vecā
Paslieksnē nešļavu netīru viļā,
Met plecā.
Izzogas kaķene klusi;
Izveļas garaiņi palsi;
Dzija sametas notecējusi.
Dzēš balsi.
Kādēļ vējš apšlapas brauka?
Gaida jau vakara viesa?
Robeža. – „Man druva kā cūka tauka,
Tev liesa!”
„Maizīte balta un salda
No muldas kāptu un tūktu;
Tev šķēli plāniņu likt sev uz galda
Un rūgtu!”
„Tev vieglu, man smagu svaru!”
Nešļavu savu es kratu:
Pūpēdi, akmeni... robežu daru
Un statu.
„Kur, šomāt, biji tik vēlu?
Vai mantu dzirdēji krītam?
Lasīji apšlapu sarkano kvēlu
Sev rītam?”
Neatbild, tumsa sit vilni,
Nogulda mežu un āri. Mākoņi savādu čukstienu pilni,
Iet pāri.
credits
license
all rights reserved